Piesakiet vizīti


Ginekologs Tarasovs aicina – vērojiet sevi un neatlieciet vizīti!

 

Ikgadējs ginekologa apmeklējums ir pašsaprotams pienākums ikvienai sievietei, kam rūp sava veselība. No vienas puses – kas gan ir viens gads kopējā laika nogrieznī, no otras – viena gada laikā var notikt būtiskas pārmaiņas veselībā, kuru savlaicīga atklāšana var arī glābt dzīvību. Par to saruna ar veselības centra ADORIA ginekologu - onkoginekologu Sergeju Tarasovu.

 

Veselības centrā ADORIA ārsts Sergejs Tarasovs pieņem kopš šī gada pavasara. Viņa pamatspecialitāte ir ginekoloģija un dzemdniecība ar papildu specializāciju onkoginekoloģijā. Tas nozīmē, ka pacientes var justies drošas, ka ārsts pamanīs pat visniecīgākās izmaiņas, kas var signalizēt par onkoloģisku risku, un nekavējoties pieņems lēmumu tālākai izmeklēšanai. Dakteris nenoliedz – onkoloģiskās saslimšanas ginekoloģijā nav retums, taču labā ziņa ir tā, ka, savlaicīgi atklājot, vēzi lielākoties iespējams izārstēt pilnībā. 

 

Vai sievietei ir iespēja sevi pasargāt no saslimšanas ar vēzi?

Pilnīgi pasargāt sevi no vēža, diemžēl, nav iespējams. Taču ir daži ieteikumi, kas varētu mazināt vai pilnīgi novērst ginekoloģiskā vēža risku, vai, vismaz, konstatēt to agrīnā stadijā, ar stipri labāku prognozi ārstēšanai. Pirmkārt, tās ir regulāras vizītes pie ginekologa. Arī tad, ja nav nekādu sūdzību vai problēmu, ja pašai šķiet, ka viss ir kārtībā. To tad arī vizītē apstiprinām un var dzīvot tālāk mierīgāku sirdi. Otrkārt, nepalaist garām aicinājumus uz valsts apmaksātajām skrīninga programmām – dzemdes kakla vēzim, krūts vēzim, kolorektālajam vēzim. Treškārt, jau ilgāku laiku pasaulē ir vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu (angliski HPV – human papilloma virus), kas ļoti lielā daļā gadījumu pasargā no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi, jo augsta riska CPV infekcija ir obligāts nosacījums, lai tas varētu attīstīties. Šīs vakcīnas pasargā no saslimšanas ar biežākajiem augsta riska CPV izraisītājiem, un tās var saņemt meitenes no 12 gadu vecuma pie sava ģimenes ārsta. To var vakcinēt arī pieaugušām sievietēm un meitenēm pēc dzimumdzīves uzsākšanas, taču šajā gadījumā tas ir maksas pakalpojums.

 

Vai ar vēzi var saslimt gada laikā pat, ja tiek apzinīgi apmeklētas ikgadējās ginekologa vizītes un līdzšinējie izmeklējumi nav liecinājuši par problēmām?

Ar dzemdes kakla vēzi – nē, tā attīstībai ir nepieciešams ilgāks laiks. Sākotnēji ir pirmsvēža izmaiņas, kuru noteikšana arī ir skrīninga programmas mērķis, jo tad šīs izmaiņas var samērā vienkārši arī izārstēt. Endometrija vēzis arī parasti neattīstās ļoti strauji, un lielākajā daļā gadījumu jau agrīnās stadijās parādās specifiski simptomi. Ar olnīcu vēzi ir sarežģītāk, tas var attīstīties samērā strauji, arī tad, ja, teiksim, pirms gada ir apmeklēts ginekologs, un, ginekoloģiska rakstura patoloģija it kā netika konstatēta. Tāpēc aicinu – ja pamanāt izmaiņas savā organismā saistībā ar sievišķo veselību, negaidiet, apmeklējiet savu ginekologu pēc iespējas ātrāk!

 

Piemēram, kādas izmaiņas?

Attiecībā uz dzemdes kakla vēzi, viena no pirmajām pazīmēm var būt neliela smērēšanās vai asiņošana pēc dzimumakta. Šo pazīmi nedrīkst ignorēt. Jau tālākā vēža attīstības stadijā parādās ūdeņaini – gļotaini vai asiņaini, smakojoši izdalījumi un tas jau ir ļoti slikti. Endometrija vēža gadījumā pirmās pazīmes ir asiņaini izdalījumi pēc menopauzes iestāšanās, vai menstruālā cikla izmaiņas, asiņošanas pastiprināšanās, starpmenstruāla asiņošana, ja sievietei vēl nav iestājusies menopauze. Vēl ir vulvas vēzis, kas biežāk ir kundzēm gados. Var sākties kā niezoša vai sāpoša čūliņa vai veidojums, kas nepāriet, tikai palielinās. Maksts vēzis ir samērā reti, taču pirmās izpausmes varētu būt sāpīgs vai pie dzimumdzīves traucējošs veidojums makstī. Visgrūtāk pašdiagnosticēt olnīcu vēzi. Sākotnēji tam var nebūt nekādu pazīmju. Arī ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā olnīcas var izskatīties veselas, nav arī izmaiņu menstruālajā ciklā. Redzamā pazīme ir vēdera apjoma palielināšanās un diskomforts vēdera lejasdaļā, bet, diemžēl, tas notiek, kad vēzis jau ir vēlīnā stadijā. Agrīnās stadijās var līdzēt ultrasonogrāfija, ja paveicas to uzķert kā olnīcas cistu vai veidojumu, palielinātu šķidruma daudzumu mazajā iegurnī.

 

Mēdz veidoties arī labdabīgi audzēji. Vai tos nepieciešams operēt?

Pie šādiem veidojumiem var pieskaitīt polipus, miomas, dažādas labdabīgas olnīcu cistas. Te būtu jāanalizē katra situācija individuāli. Mēdz būt, ka nedz polipi, nedz mioma sievietei netraucē un ar tiem var sadzīvot, daļa olnīcu cistu arī neprasa ārstēšanu. Citos gadījumos, ja mioma ir liela, rada diskomfortu vai asiņošanu, vai tiek plānota grūtniecība, ja polipu dēļ ir spēcīga asiņošana menstruāciju laikā vai citas problēmas, traucējoši maksts polipi, tad vēlams no šiem veidojumiem atbrīvoties. Tāpat jāseko līdzi miomu augšanas ātrumam, ja tie aug pārāk ātri, pastāv risks, ka šķietami labdabīgais veidojums  tomēr ir ļaundabīgs – dzemdes sarkoma. 

 

Vai tiesa, ka arvien biežāk tiek konstatēts policistisko olnīcu sindroms jeb PCOS?

Man par brīnumu, pēdējā laikā šī ir samērā izplatīta problēma. Tā ir multifaktoriāla saslimšana ar konkrētiem kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai pacientei ir PCOS vai nē. Tas, ja ultrasonogrāfijas izmeklējumā tiek konstatētas policistiskas olnīcas, vēl nenozīmē, ka ir šis sindroms, un ir vajadzīga ārstēšana. Līdztekus jāskatās tādi parametri kā lutinizējošā hormona attiecība pret folikulu stimulējošo hormonu, vai ir regulāras mēnešreizes, piemēram, tās var pazust uz pusgadu, tad parādīties ļoti smagas un ilgas, un atkal pazust. Sievietei nenotiek ovulācija. Jāizmeklē, vai nav pārāk liels vīrišķo hormonu daudzums, vai nav insulīna rezistence. Būtisks faktors ir liekais svars, kas vēl vairāk palielina insulīna rezistenci, pasliktinot situāciju.

 

Vai PCOS var izārstēt?

Tas atkarīgs no daudziem nosacījumiem. Visvienkāršāk ir sākt ar dzīvesveida maiņu, jo pat 5% liekā svara nomešanas var atjaunot ovulāciju un sakārtot mēnešreižu ciklu. Ja sieviete neplāno grūtniecību, tad ārstēšana ir vienkāršāka. Veic atbilstošus izmeklējumus un izraksta kontracepcijas tabletes cikla regulēšanai. Ja ilgstoši nav mēnešreižu, cukura diabēts, pie kura noved insulīna rezistence, un liekais svars, tie ir galvenie nosacījumi endometrija vēža izveidei, tāpēc svarīgi sakārtot ciklu, ievērot veselīgu dzīvesveidu, maksimāli censties nomest lieko svaru. Sievietes, kas plāno grūtniecību ir sarežģītākas pacientes, katrs gadījums ir individuāli jāizvērtē. Ir dažādas metodes, kā mēģināt panākt ovulāciju, līdz pat operatīvai terapijai.

 

Runājot par kontracepciju, ko Jūs iesakāt kā drošāko metodi?

Savā praksē esmu pārliecinājies, un arī pasaules dati liecina, ka visdrošākā un vienkāršāk lietojamā atgriezeniskā kontracepcija ir hormonālā spirāle, ko ievieto dzemdē. Savām pacientēm, kas īsti nezin neko par kontracepciju, tās lietošanu un drošumu, izstāstu visas pieejamās iespējas, taču, ja nav kontrindikāciju un pacientes personīgas nepatikas pret konkrēto metodi, parasti rekomendēju hormonālo spirāli. Pareizi ievietota spirāle, visticamāk, neradīs traucējumus un nepatīkamas blaknes pēc adaptācijas perioda, kas ilgst līdz 3 mēnešiem pēc spirāles ievietošanas.

 

Vai hormonālo spirāli var izmantot nedzemdējušas sievietes?

Var, bet pats ievietošanas process var būt mazliet nepatīkamāks. 

 

Kas ir kontraceptīvais implants?

Tas ir neliels polimēru materiāla stienītis, kas satur hormonus un ko ievieto zem ādas augšdelmā. Ievietojot šo implantu par kontracepciju var aizmirst uz trīs gadiem. Stienīti zem ādas redzēt nevar, bet var sataustīt un pārliecināties, kas tas nav pazudis. Tiesa, dažkārt pēc ievietošanas var parādīties arī nepatīkamas blaknes – ilgstoša vai spēcīga asiņošana, smērēšanās, dažkārt ir personīga nepanesība. Vēl viena blakne – šis implants var stimulēt ēstgribu, tāpēc, iespējams, nāksies pārskatīt savus ēšanas paradumus un pievērsties aktīvākam dzīvesveidam, lai nepieņemtos svarā. Šī kontracepcijas metode ir diezgan populāra daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Skandināvijas valstīs, Anglijā, Francijā, taču pie mums to lieto samērā reti.

 

Par kontracepciju un svaru – vai tiesa, ka no orālās kontracepcijas var pieaugt svars?

Daudzas sievietes baidās lietot hormonālo kontracepciju, tai skaitā kontraceptīvās tabletes, plāksterus, vaginālos riņķus, jo domā, ka pieņemsies svarā. Patiesībā svars var palielināties par kādu puskilogramu, un tas būs uz šķidruma aiztures rēķina, kas ir viens no tablešu lietošanas efektiem. Ja sieviete dzīvo aktīvi, nodarbojas ar sportu, seko līdzi ēdienkartei, problēmām nevajadzētu būt. Ja negribas lietot tabletes, var pāriet uz spirāli, ko minēju iepriekš. Spirāle pilnīgi noteikti neveicina svara palielināšanos, jo darbojas lokāli. Nevajag aizmirst arī par barjermetodēm – vīriešu un arī mazāk populārie - sieviešu prezervatīvi.

Lasīt vairāk